Vecāku kopsapulce
Mai 19
Attālinātais mācību process
Mar 04
Pedagogiem, Skolēniem, Vecākiem Nav komentāri
Sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību no 7.marta līdz 11.martam Skrundas vidusskolā mācības skolēniem notiek attālināti, sekot līdzi informācijai e-klasē.
Skolēni var vienoties par konsultācijām klātienē individuāli, saskaņojot laiku ar pedagogiem.
http://skrundasvidusskola.lv/tiessaistes/
http://skrundasvidusskola.lv/wp-content/uploads/2020/11/Etikete-tiessaistes.jpg
Kā runāt par karu
Mar 02
Pedagogiem, Skolēniem, Vecākiem Nav komentāri
Lai arī netālu, Ukrainā, ir uzsākts netaisnīgs karš, Latvija ir drošas mājas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs esam spēcīgu organizāciju – ES un NATO dalībvalsts. Tajā pat laikā arī Latvijā viedokļi iedzīvotājiem atšķiras. Un šiem atšķirīgajiem viedokļiem nav nacionalitātes.
Gribam aicināt šajā situācijā saglabāt mieru, runāt ar atšķirīgu viedokļu paudējiem cieņpilni un bez agresijas. Latvija vienmēr ir laipni pieņēmusi dažādu tautību, dažādu reliģiju un dažādu uzskatu cilvēkus. Savukārt naida kurināšana mūsu valstī ir aizliegta.
1. Lai pedagogiem būtu vieglāk runāt ar skolēniem un pedagogiem par esošo situāciju valstī un pasaulē, lai kliedētu bailes, satraukumu, iedrošinātu sarunām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsāk tiešsaistes sarunu ciklu “Emociju viesistaba”.
Pirmā saruna notiks platformas Facebook IZM lapā – https://www.facebook.com/Izglitibas.ministrija
Trešdien, 2.martā, plkst.16.00. Aicinām pedagogus un vecākus uz sarunu – Kā skolā runāt par karu.
Sarunā piedalīsies Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības centra eksperte Solvita Lazdiņa, LU profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone un politologs Filips Rajevskis. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne.
Sarunas tēmas:
· Emocionāls līdzsvars un drošības sajūtas radīšana bērniem; pareizie vārdi un vēlamā rīcība.
· Situācija Ukrainā un “kurš ir vainīgs” – vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.
· Naida runa un atšķirīgs viedoklis – kā tos skolā atpazīt un ko ar tiem iesākt.
2. Papildus tam tiek gatavotas trīs 20 minūšu mācību stundas, ko skolotāji varēs izmantot mācību stundu laikā, lai runātu ar skolēniem par esošo situāciju. Katrā mācību stundā eksperts uzrunās skolēnus. Tās būs iespējams izmantot video formātā, noskatīties kopā ar skolēniem, pēc noskatīšanās ar skolēniem jautājumus un sajūtas pārrunāt.
Mācību stundas tiks izsūtītas izglītības iestādēm, informācija par tām būs pieejama arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.
Mācību stundas tiek gatavotas par šādiem tematiem:
– (ne)MIERĪGĀ PASAULE – kopā ar Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru runāsim par galvenajiem drošības aspektiem, drošības situāciju Latvijā, ieskatu pasaules norisēs un mūsu katra atbildību un rīcību šādās situācijās
– MŪSU VĒRTĪBAS – Kopā ar Skola2030 ekspertiem gatavojam mācību stundu arī par vērtībām. Cilvēku rīcība balstās vērtībās. Jo stiprāka mūsu iekšējā vērtību sistēma, jo skaidrākas mūsu atbildes uz jautājumiem, kurus krīzes brīžos uzdodam sev un citiem. Visas cilvēces pamatvērtība ir dzīvība.
– DROŠĪBA NEDROŠĪBĀ – Mūsu emocionālā drošība, bailes, trauksme un neziņa. Sajūtas, ko piedzīvojam. Pusaudžu resursu centrs pastāstīs par psihoemocionālajiem aspektiem.
3. Sarunām ar bērniem un pusaudžiem iesakām izmantot bukletu “Kā runāt par karu ar bērniem un pusaudžiem”
https://www.pusaudzim.lv/_files/ugd/9c12e9_2de9ddf938214fdfa3319a1bd3de3802.pdf
4. Kā rīkoties pieaugušajiem, kuriem uzticēta bērnu audzināšana un skološana?
Ieteikumi –https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/skolas-novero-latviesu-un-krievu-tautibas-bernu-polarizesanos.d?id=54105936
5. Vēstures labākai izpratnei iesakām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Valda Klišāna tiešraides lekciju “Krievzeme vai Krievija? Ukrainas konflikts un viduslaiku vēsture”. Tiešraide notiks 2.martā plkst. 15.00 muzeja Facebook lapā http://www.facebook.com/LNVMuzejs
Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas e-pasta vēstule.
Kā rīkoties krīzes gadījumā
Feb 25
Ceturtdienas rīts visai pasaulei atnāca ar satraucošu ziņu par Krievijas militāru uzbrukumu Ukrainai, kas ir vēršanās ne tikai pret Ukrainas suverenitāti, bet arī pret demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Sociālajos medijos līdzās satraukumam vecāki pauž bažas un neziņu par to, kā šādās situācijās runāt ar bērniem, mazināt trauksmi un radīt drošības sajūtu. Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka šobrīd ikvienam no mums ir svarīgi atcerēties par nosvērtu un līdzsvarotu rīcību, par nepieciešamību turpināt dzīvot un strādāt ierastajā ritmā. Izglītības iestāžu, interešu izglītības un sporta norises ieņem lielu un svarīgu vietu bērnu un jauniešu dzīvē, tāpēc stabilitāte šajās jomās vairo drošību par situāciju Latvijā kopumā.
- Ir būtiski uzsvērt tos faktorus, kas veido mūsu valsts kopējo drošību – esam NATO un ES dalībvalsts, paši turpinām stiprināt savu aizsardzību, kā arī mums ir spēcīgi Eiropas un Transatlantiskie sabiedrotie.
- Latvijas augstākās amatpersonas stingri nosoda Krievijas agresiju, kā arī jau ir mudinājušas starptautisko sabiedrību to apturēt. Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību.
- Rietumu valstis un starptautiskās institūcijas, tostarp ES un NATO, ir vienotas pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Runājot ar bērniem vai kolēģiem par rīcību krīzes situācijās, iesakām izmantot:
- Aizsardzības ministrija ir izdevusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām. https://www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavotos informatīvi izglītojošus materiālus bērniem un jauniešiem – https://www.vugd.gov.lv/lv/izglitojosi-materiali-berniem-un-jauniesiem
- Kultūras ministrijas sagatavoto vizuāli (pielikumā) par to kā atpazīt viltus ziņas. Aicinām kritiski izvērtēt informāciju sociālajos medijos – bailēs, dusmās un arī neziņas apstākļos viegli vairoties viltus ziņām un dezinformācijai! Skatieties, klausieties un sekojiet uzticamiem un pārbaudītiem informācijas avotiem.
Avots: IZM informatīvā vēstule izglītības iestādēm 24.02.2022.
